Lieldienās pie Bocmaņa ierodas Minhauzens

Lieldienās, kad daudzi jau bija paguvuši izcīnīt olu kaujas un izšūpoties Salacgrīvas krodziņā „Pie Bocmaņa” pulcējās visi, kas vēlējās satikt slaveno fantazētāju un pasaules apceļotāju baronu Hieronīmu Kārli Frīdrihu fon Minhauzenu un viņa kundzi Jakobīni.

Kāpēc Minhauzens un Jakobīne brauc uz Salacgrīvu pie Bocmaņa stāsta Ivars Strautiņš, viens no tā jaunajiem īpašniekiem „Salacgrīvas slavenāko krodziņu „Pie Bocmaņa” pirms kāda laika savā īpašumā iegādājās SIA „Minhauzena pasaules”. Mums radās vēlme apvienot divas šīs brīnišķīgās mazās saliņas – Duntes Minhauzena muižu un Salacgrīvas Bocmani, lai radītu vienotu tūrisma maršrutu. Šķērsojot Latvijas robežu šī ir pirmā ēstuve, kurā viesi un tūristi varēs uzzināt un iepazīties ar to, kas viņus sagaida ceļā uz Rīgu - Minhauzena muzejs, viesnīca, iespējas iepazīties ar mūsu burvīgo dabu. Esmu pārliecināts, ka doma apvienot divus brendus – Minhauzenu un Bocmani, ir izdevusies un ļoti laba. Bocmanis bija un ir pietiekami populārs, un tajā pašā laikā tam kaut kā pietrūka ceru, ka Minhauzens senajam zvejnieku krodziņam piedos pārsteiguma dzirksti.” 
      „Bocmanis atkal pie mums...” teic Atis Sausnītis „pirmā pēc atvēršanas noteikti būs meklējumu sezona, rudenī izdarīsim secinājumus, ko vajadzētu savādāk. Šobrīd svarīgākais – iejusties Salacgrīvas vidē, kura tagad ir ne tikai Salacgrīva, bet arī Ainaži un Liepupe, Bocmanis tagad ir pa vidu! Bija malā – tagad pa vidu! Katrs jauns objekts ir skaists, atliek vien strādāt.”
      Gandarījumu par paveikto neslēpa projekta koordinatore Guna Preimane „mēs esam laimīgi, jo neskatoties uz valstī notiekošo, mēs esam radījuši sešas jaunas darba vietas, atjaunojuši Bocmani un atveduši uz Salacgrīvu arī Minhauzenu.”
     „Šodien ir svētku diena” saka – idejas autore Guna – „es ļoti gribēju, lai Salacgrīvā būtu šī vieta. Ne mirkli mēs neesam aizmirsuši Bocmani, mums tāpat kā salacgrīviešiem viņš ir svēta lieta, ne mirkli mēs to neesam sabojājuši. Lai arī esmu taisījusi vairākus objektus, pirmo reizi es saskāros ar to, cik ļoti vietējie mīl Bocmani, savu Bocmani. Es ļoti cienu vietējos un esmu sapratusi, ka viņiem šī vieta ir ļoti svarīga un īpaša, vienā brīdi jau smējos – man uzlikti roku dzelži, īpaši mainīt neko nevaram. Skaidrs bija viens – ir jāizveido skaists krodziņš, saglabājot salacgrīviešiem tik svarīgo Bocmani. Šķiet rezultāts izdevies labs.”
      Arī krodziņa pārvaldnieks Agris Treijs ir apmierināts „lai arī daru ko pavisam jaunu, jūtos labi. Mēneša laikā esam tikuši galā ar visiem darbiem. Mūsu galvenais uzdevums bija saglabāt veco Bocmaņa auru, tādēļ interjerā neko īpaši neesam izmainījuši, krodziņš tapis vien nedaudz plašāks. Remontdarbus veica būvfirma „Kubs”, pilnībā izremontēts saimnieciskais bloks, virtuve, strādniekiem ir savas telpas, ir duša, skapīši drēbēm. Domājot par nākotni – ārā pagrabā darīsim ko jaunu un nebijušu, bet tas nākotnē. Mums ir izdevies radīt sešas jaunas darba vietas un Bocmanī strādā vietējie – tepat salacgrīvieši.”
      Krodziņa atklāšanas svētkos satiku vietējos makšķerniekus - Aivars Mucenieks secina „nedaudz savādāk ir – tagad varēs apiet apkārt skurstenim – agrāk to nevarēja”, savukārt Oļegs Sumčenko pavisam nopietni teic „vieta kur dancot būs, lai visu apskatītu jānāk, kad cilvēku būs mazāk, tagad tā īsti nevar saprast. Bet vecais Bocmaņa gars jau nekur nav palicis – tepat vien bēniņos sēž. Nekas īpaši jau nav mainījies, vienīgi apkalpot viesus būs grūtāk – pašauri starp galdiem izspraukties.”
      Salacgrīvā barons Hieronīms Kārlis Frīdrihs Minhauzens ieradās kopā ar Jakobīni no Duntes muižas un  uzreiz centās atrast Bocmani. Krogu atraduši tālie viesi meklēja Bocmani...., bet nekā... aicinot salacgrīviešus pie kārtības Jakobīne izsludina konkursu – meklējam Salacgrīvā lielu Bocmani. Riktīgu foršu Bocmani. Viņam būs īpašas privilēģijas – katru otro dienu krodziņā viņš saņems alu par brīvu, un pirmo dienu zaceni par velti, bet Bocmanim ir jābūt foršam. Konkursa galvenā vērtētāja būs Jakobīne.
Neaizmirstot par Lieldienām, Jakobīne lepojās ar Minhauzena no visas plašās pasaules savestajām olām, savukārt Minhauzens aicināja visus, uz kārtīgu olu kauju, tai sekoja dejas un zīlēšana – izrādās šī vasara Salacgrīvā būs zeltīta, tātad īpaši naudīga, jo Minhauzena muzeja patronese Anita Emse izvēlējās zeltītu olu.
      Lustēšanos ārā nedaudz traucēja vēsais laiks un uzdzirdot, ka Jakobīnei ķermenis salst Minhauzens ķērās pie lentas griešanas un svinīgās krodziņa Minhauzens pie Bocmaņa” atklāšanas. Griežot lenti barons fon Minhauzens lepni teic „Dāmas un kungi – svinīgais brīdis klāt – labākais krodziņš pasaulē „Minhauzens pie Bocmaņa” ir atklāts,” tad ar labām domām galvā un ar labo kāju kāpjot pār slieksni īsti svētki kopā ar Minhauzenu un Jakobīni varēja sākties!”
Ilga Tiesnese
www.salacgriva.lv