Muzeja kaķis

Reiz sensenos laikos tāltālā Latvijā, netālu no jūras piekrastes, atradās vieta, kur cilvēki varēja nokļūt laika un piedzīvojumu pasaulē – Minhauzena muzejā. Šajā muzejā starp eksponātiem un stāstiem par slaveno baronu Minhauzenu dzīvo viens ļoti īpašs iemītnieks – kaķis vārdā Pūks.

 

Pūks pieklīda muzejā no kaimiņu mājām, jau liels kaķis būdams. Viņam ir neticami pūkains kažoks un acis, kuras neviens nevar aizmirst. Viena viņa acs ir spilgti zila kā jūra, bet otra – zaļa kā meža dziļums. Kaimiņos Pūkam bija labi, bet viņš acīmredzot izvēlējās muzeju par savu jauno mājvietu, jo šeit viņam noteikti patika labāk.

 

Pūks ātri kļuva par muzeja iemītnieku, pildot neoficiāla sarga lomu. Viņš pievērš uzmanību katram sīkumam un rūpējas par to, lai visi eksponāti būtu savās vietās. Katru rītu Pūks sagaida apmeklētājus pie ieejas durvīm, eleganti izstiepjot savas priekšējās ķepas un murrājot tik skaļi, ka to var dzirdēt pat no otras muzeja zāles.

 

Viens no Pūka iemīļotākajiem paradumiem ir pavadīt laiku baroneses Jakobīnes un Minhauzena istabās. Šīs istabas ir pilnas ar senlaicīgiem priekšmetiem, gleznām un mēbelēm, kas atspoguļo barona un viņa sievas dzīvesveidu. Pūks bieži guļ uz mīkstajiem dīvāniem vai izpēta dažādus stūrus, it kā meklējot sen aizmirstus noslēpumus.​